Blūmfelds: uzņēmēji sauc pēc palīdzības, kurš atsauksies?

Ekonomiskās stagnācijas laikā vairums Latvijas uzņēmumu ir ieslēguši “izdzīvošanas
režīmu”, lai veiksmīgāk pārdzīvotu inflācijas un augsto procentu likmju radītos
izaicinājumus. Situācija lauksaimniecības nozarē, kas aizsākās vasaras sākumā ar
ziņām par neparedzētu sausumu, nu jau kādu laiku draud pārvērsties par kārtējo krīzi.
Tuvojas rudens, un visai paredzams, ka tas būs sarežģīts laiks ne tikai uzņēmējiem,
bet arī sabiedrībai kopumā.

Situācija lauksaimniecības nozarē

Nenoliedzami katrai uzņēmējdarbības nozarei ir savas unikālās tendences un izaicinājumi,
tomēr tieši lauksaimniecība pēdējos gados ir piedzīvojusi izteiktu viļņveidīgu šūpošanos.
Nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi radījuši zaudējumus, kas nozarē kopumā mērāmi daudzos
miljonos eiro un ir tukšojuši kontus katram zemniekam. Ja mēs “iekāptu lauksaimnieku
kurpēs” un lūkotos uz situāciju no viņu skatu punkta, tad ieraudzītu, ka rūpju un raižu viņu
pusē šogad netrūkst. Izejvielu un ražošanas izmaksu pieaugums, līgumi ar iepriekš
saskaņotiem piegādes apjomiem, jau esošie kredītmaksājumi, nemaz nerunājot par
iespējām pieteikties aizdevumam, plānojot nākamā gada attīstības iespējas. Paredzu, ka
maksājumu kavējumi un finansiālais spiediens daudziem uzņēmējiem liks pārplānot vai atlikt
investīcijas uzņēmuma izaugsmē un paplašināšanā, tādējādi bremzējot arī Latvijas
uzņēmējdarbības vides attīstību kopumā.

Mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā nupat izsludinājuši ārkārtas situāciju nelabvēlīgo klimatisko
apstākļu dēļ, kas ļaus ieviest pasākumus, lai mazinātu krīzes radīto ietekmi un sekas. Šis ir
brīdis, kad arī finansēšanas sektoram būtu jāsadodas rokās un jārisina nozares steidzamas
vajadzības, lai novērstu potenciālos zaudējumus, jo, samazinoties ražas apjomam, vietējie
lauksaimnieki saņems smagu triecienu, kas atspoguļosies uz visu tautsaimniecību kopumā.
Man šķiet pavisam absurdi, ka šajā kritiskajā brīdī nespējam paplašināt savu atbalstu
vietējiem uzņēmējiem.

Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas lēmums par refinansēšanas procentu likmes
paaugstināšanu ir radījis jūtamas izmaiņas finansēšanas pieejamībā. Šobrīd situācija sāk
nostabilizēties, bet atskatoties uz šī gada ziemas periodu, dažās Eirozonas valstīs,
piemēram, Vācijā inflācija sasniedza 7,6%, kamēr Beļģijā tā bija 3,3%, bet Latvijā, kurā
dzīvo nepilni 2 miljoni cilvēku, inflācija sasniedza teju 15%.

Tuvojas rudens, ko varam sagaidīt?

Tuvākais gads, īpaši rudens un ziemas periods, būs sarežģīts. Ne tikai uzņēmējiem, bet arī
sabiedrībai kopumā. Paredzu, ka joprojām saglabāsies mēreni augsta inflācija, procentu
likmes kāps un slogs uz uzņēmumu un mājsaimniecību budžetiem, domājot tieši par
pamatvajadzību nodrošināšanu, būs jūtams. Tāpat ekonomiskā situācija būs atkarīga gan no
ģeopolitiskās situācijas pasaulē – Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmes sekām – gan no
tā, kāda būs ziema, cik lieli tēriņi būs jāatvēlē siltuma nodrošināšanai utt.

Paredzams, ka izjutīsim inflācijas ietekmi, t.sk. EURIBOR % likmes pieaugumu. Īpaši šis
attiecas uz tiem kredītņēmējiem, kam līgumos noteikto likmju izmaiņas ir ar 3 un 6 mēnešu
termiņu. Attiecīgi tas nozīmē, ka jūlija likmes izmaiņas maksājumos parādīsies ar pāris
mēnešu nobīdi. Uzņēmējiem jārēķinās ar to, ka vairums piegādātāju vaicās pēc
priekšapmaksas, turklāt pieaugs rēķinu apmaksas kavējumi. Viens no ieteikumiem, kā
pasargāt sevi no kavētiem rēķiniem un liekām galvassāpēm, ir tos apdrošināt, lai
nodrošinātu laicīgu apmaksu. Daudziem uzņēmumiem šobrīd ir jāpārdomā darbības modeļi
un stratēģija, lai biznesa apjoma krituma apstākļos pelnītu tikpat, cik iepriekš un izvairītos no
neparedzētām krīzes situācijām.

Izvērtējot to, kā alternatīvās finansēšanas nozarei veicies šī gada otrajā ceturksnī, varam
secināt, ka šis periods ir bijis gana veiksmīgs. Jūtam pieaugošu interesi pēc papildu
līdzekļiem, kam pamatā ir divi iemesli – banku neelastīgā politika kreditēšanas jautājumos
un sezonalitāte, jo pavasaris izteikti ir attīstības laiks. Uzņēmēji cenšas paspēt pirms
vasaras sezonas iesākt vai noslēgt iepriekš iesāktos projektus. Turklāt redzam, ka ir noslēgti
arī lielāki tilta finansēšanas darījumi, kas pēc sekmīgas projektu realizācijas ir
refinansējušies uz bankām.

Finansēšanas vajadzību uzņēmējiem visnotaļ netrūkst gan apgrozāmo līdzekļu, gan esošo
kredītu pagarināšanai vai jaunu līgumu slēgšanai jau virzītām vai plānotām investīcijām,
tādēļ secinu, ka šis ir labs laiks sākt sarunas ar alternatīvo finansēšanas nozari, saprast
iespējas un vajadzības, lai izveidotu operatīvu sadarbību.