Ekonomiskās situācijas saasināšanās – kas notiks ar uzņēmējiem?

Juridisko personu finanšu slogs kļūst smagāks, būtiski ietekmējot biznesa veiktspēju un uzņēmēju noskaņojumu. Attīstības finanšu institūcijas “Altum” veiktā uzņēmēju aptauja apliecināja, ka energoresursu kāpums Latvijā būtiski ietekmē 68% uzņēmumu, kuru apgrozījums ir vismaz 2 miljoni eiro gadā. Savukārt “Jumis Pro” aptaujā noskaidrots, ka gatavs rīcības plāns energoresursu cenas pieauguma gadījumam ir tikai 6,5% Latvijas uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumu vadībai ir svarīgi atcerēties, ka pieejami vairāki finanšu instrumenti, kas šādos apstākļos var palīdzēt uzņēmējiem nodrošināt stabilu finanšu plūsmu un nepārtrauktu uzņēmumu darbību.

Ekonomiskā ietekme

Neizbēgamais cenu kāpums liek par sevi manīt visās dzīves jomās. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka jūlijā patēriņa cenu līmenis pieauga par 21,5%, salīdzinot ar 2021. gadu. Pakalpojumu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūlijā piedzīvoja pieaugumu par 9%, savukārt preču cenas – par 26%.

Savukārt apstrādes rūpniecības dati par jūniju rāda, ka pret 2021. gada jūniju apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet, salīdzinot ar maiju, saruka par 3,5%. Šī gada pirmajā pusgadā ražošana pieauga par 6,5%. Proti, par spīti pasaulē un ekonomikā notiekošajam, ražošana turpina uzrādīt pozitīvu tendenci, taču noteikti ne uz ilgu laiku. Piemēram, kokapstrādes nozari 2021. gada pirmajā pusgadā raksturo pieaugums par 2,9%, taču jūnijā jau redzams dramatisks samazinājums (-10%). Šādas krasas svārstības noteikti redzēsim vēl un vēl, jo šobrīd ārējie apstākļi būtiski ietekmē uzņēmumu spēju funkcionēt un izdzīvot.

Situācija uzņēmējdarbībā

Uzņēmējdarbības konfidences rādītājs 2022. gada jūlijā samazinājās visās CSP monitorētajās uzņēmējdarbības jomās. Rezultāti, salīdzinot ar jūniju, nedaudz uzlabojušies rūpniecībā, taču turpina samazināties mazumtirdzniecībā un būvniecībā. Turklāt mazumtirdzniecības jomās uzņēmēju noskaņojums pasliktinās visās apakšnozarēs. Ko gan citu varam sagaidīt, ja līdz ar energoresursu cenu pieaugumu un inflācijas straujo kāpumu pieaug arī uzņēmēju finansiālais slogs.

SEB bankas un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā pētījumā aptuveni ceturtā daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atzina, ka viņiem šobrīd ir aktuāli saņemt aizdevumu sava biznesa attīstīšanai. Lielākoties finansiālais atbalsts nepieciešams izejvielu un iekārtu iegādei, kā arī inovāciju un jaunu tirgu apgūšanai.

Tāda ir šī brīža situācija, kad, baidoties no resursu un izejvielu trūkuma un cenu kāpuma, uzņēmēji vēlas nodrošināties un veidot krājumus. Šādos laikos ir būtiski izmantot visas iespējas un meklēt labākos risinājumus, atbalstu meklējot ne vien pie bankām, bet arī nebanku aizdevējiem. Nebanku aizdevēju pakalpojumu grozs juridiskām personām pēdējo gadu laikā ir būtiski audzis un pilnveidojies, līdz ar to vajadzīgo finanšu atbalstu iespējams pielāgot katra uzņēmuma iespējām un vēlmēm.

Nebanku aizdevējs kā alternatīvs finanšu instruments

“ERST Finance” dati liecina, ka kreditēšanas iespējas aktīvāk izmanto mazie vai vidējie uzņēmumi no kokrūpniecības, pārtikas un apstrādes rūpniecības nozarēm. Šīs arī ir vienas no nozarēm, kas pēdējo mēnešu laikā līdz ar Krievijas agresiju un uzsākto karu Ukrainā piedzīvojušas lielāko negatīvo ietekmi un inflācijas pieaugumu.

Lai arī uzņēmumi visbiežāk pēc aizdevuma joprojām vēršas pie bankām, nebanku aizdevēji vairumā gadījumu aizdevumus var piešķirt īsākā laika posmā, būtiski neietekmējot uzņēmuma finansiālo darbību. Turklāt nebanku aizdevēju piedāvātais pakalpojumu klāsts ir plašāks un vieglāk pielāgojams uzņēmuma vajadzībām nekā banku piedāvātais pakalpojumu portfelis. Nebanku aizdevēji bez līzinga un ierastā kredīta piedāvā arī faktoringu un iepirkumu un krājumu finansēšanu. Arī riski ir mazinājušies – nebanku aizdevēji, kas sadarbojas ar juridiskām personām, ir ieguldījuši savā un nozares reputācijā un finanšu instrumentu attīstībā, kļūstot par tikpat nozīmīgiem, uzticamiem un vērā ņemamiem spēlētājiem kā bankas.

Domājot par uzņēmuma finanšu plūsmu un attīstību, svarīgi atcerēties, ka laicīga atbalsta saņemšana un vajadzīgo resursu nodrošināšana neatkarīgi no tā – bankas vai nebanku aizdevēji – palīdzēs pārvarēt šo energoresursu izraisīto krīzi un nenoslīkt.