Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.

Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās. Būtiskākās noskaņojuma izmaiņas fiksētas nozarēs, kurās līdz šim ir bijusi liela Krievijas un/vai Baltkrievijas ietekme, piemēram, būvniecībā vai apstrādes rūpniecībā. Šādas indikācijas ir pavisam pamatotas, jo nozares, kurās iepriekš bijusi cieša sazobe ar uzņēmumiem no Krievijas un/vai Baltkrievijas, ir pirmās, kas izjūt sankciju ietekmi, piegādes ķēžu aizkavēšanos vai pat atsevišķu tirgu slēgšanu. 
Sankciju pastiprināšana un pieaugošais saimniecisko darbību veikšanai nepieciešamo materiālu vai iekārtu trūkums, kā arī pieaugošā inflācija veicinās konfidences rādītāja samazināšos ne vien ar sankcijām saistītajos uzņēmumos un nozarēs, bet visā biznesa vidē kopumā. Tādēļ Latvijas Banka ir arī samazinājusi Latvijas IKP 2022. un 2023. gada prognozi Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē – attiecīgi līdz 1,8% un 3,2% (iepriekšējā prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4,2%, 2023. gadam – 4,0%).

Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ietekme uz uzņēmumiem Latvijā

Jau vēsturiski Latvijai bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu. Nozares, kurās vērojama liela atkarība no Ukrainas konfliktā iesaistītajām valstīm, ir metālrūpniecība, būvniecība, apstrādes rūpniecība, farmācija, minerālmēslu ražošanas nozare, graudkopība un transporta un pārvadājumu nozare. Piemēram, Krievija un Baltkrievija kopā minerālmēslu eksporta tirgū veido 20% no visa pasaules eksporta. Savukārt kālija karbonāta jeb potaša eksporta tirgū Krievija un Baltkrievija veido 39% no visa pasaules eksporta. Ja runājam par Ukrainu, tad pasaules graudaugu eksporta tirgū, piemēram, kukurūzas eksporta tirgū, Ukraina veido 15%, savukārt miežu – 10%. 
Aplūkojot Latvijas atkarību no Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, redzam, ka Latvija ar vairāk kā 50% ierindojas trešajā vietā to valstu vidū, kas no Krievijas importē minerālmēslus (% no kopējā minerālmēslu importa). Un ceturtajā vietā, kas no Krievijas un Baltkrievijas importē potašu. Turklāt, lielākās no importa ar Krieviju atkarīgās nozares Latvijā (% no kopējā importa konkrētā nozarē) ir saistītas ar koksa un naftas importu, kā arī elektrības un gāzes importu. Savukārt lielākās no eksporta ar Krieviju atkarīgās nozares Latvijā (% no kopējā importa konkrētā nozarē) ir farmācija, elektriskās iekārtas, mašīnbūve un tekstilrūpniecība. 
Lielākoties uzņēmumi, kas sakarā ar karu Ukrainā pārtraukuši savu darbību un nogaida, kā attīstīsies situācija, sastopas ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem – strādāt vai nestrādāt, kā strādāt turpmāk, kā veikt rēķinu apmaksu utt. Pašlaik norēķini notiek, protams, varbūt nedaudz ilgāk nekā iepriekš, bet tie notiek. Taču, situācijai saasinoties vēl vairāk, arī norēķinu ātrums un periods var mainīties, kas atkal būtiski ietekmēs uzņēmumu spēju strādāt un attīstīties. Tāpat kavēsies vai apsīks piegādes, trūks izejvielu, pārorientēšanas uz citiem piegādātājiem un tirgiem prasīs ilgāku laiku, pieaugs resursu cenas, kā rezultātā daži pat var izsludināt maksātnespēju. 

Nebanku finansētāji – tajā pašā laivā

Vienā laivā ar visu ekonomiku atrodas arī finanšu sektors, tai skaitā arī nebanku finansētāji. Jebkuras izmaiņas un satricinājumi pasaulē, īpaši tuvējā reģionā, rada apstākļus, kuros kreditētājiem jākļūst piesardzīgākiem – pieņemot lēmumus, tiek ņemti vērā vēl papildus nosacījumi. Primārās izmaiņas ir ieviestās sankcijas, kuru ievērošanai tiek pievērsta nopietna uzmanība. Tāpat kreditētāji pievērš pastiprinātu uzmanību un veic kā klientu, tā arī darījumu papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par darījumu drošību. 
Ja aizdevējs saskata iespējamajā darījumā augstāku risku, tas tiek padziļināti izvērtēts. Pēc kara Ukrainā sākuma biežāk ir sastopamas situācijas, kad kredīta izsniegšana tiek atlikta uz vēlāku laiku vai pat atteikta. Pieņemot pozitīvu lēmumu piešķirt finansējumu, var tikt prasīts papildus nodrošinājums, piemēram, papildu ķīla, finanšu garantijas. Attiecīgi arī aizdevuma summas kļūst mazākas, mazākas izsniegtās summas pret nodrošinājumu, piemēram, ja parasti tās bija 70%-80% apmērā, tad pašlaik tās tuvojas 60%. Tāpat tiek pārskatīti līgumu termiņi ar uzņēmumiem, kas pārstāv nozares, kas ciešāk saistītas ar Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgiem.
Tāpat karš atstās globālu ietekmi uz naudas resursu cenu. Potenciāli varam sagaidīt to, ka aizdevumu cena tirgū, korelējot ar globālo situāciju un inflāciju, pieaugs. 
Kopumā mēs šobrīd dzīvojam situācijā, kurā skaidri zināms ir tikai viens – Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme ir plaša gan politiskā, gan ekonomiskā, gan militārā un sociālā ziņā, tā maina lietu kārtību pasaulē.

* CSP apkopotie uzņēmējdarbības konfidences rādītāji sniedz ieskatu par vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot būvniecības, mazumtirdzniecības, pakalpojumu un rūpniecības nozaru konjuktūras apsekojumus. Ja apsekojuma rādītājs ir virs nulles – uzņēmējdarbības vide ir pozitīva, ja zem nulles – uzņēmēju noskaņojums ir negatīvs.