Mašinērija atsāk griezties

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka aprīlī importēto preču vērtība Latvijā bijusi par 45,7% lielāka, salīdzinot ar importu pirms gada. Arī eksporta vērtība, salīdzinot ar pagājušā gada aprīļa datiem, ir pieaugusi par trešdaļu jeb par 33%. Īstermiņā var teikt – lieliski, situācija sāk stabilizēties, iedzīvotājiem vairs nav tik lielu bažu par nākotni, kādas bija iepriekš, un viņi ir atkal gatavi tērēt naudu. Taču ilgtermiņā jārēķinās ar to, ka ierobežotā piedāvājuma un atjaunotā pieprasījuma apstākļos preču un pakalpojumu cenu kāpums turpināsies, ekonomika jau tagad ir sākusi uzkarst un prognozējamā nākotnē mūs sagaida inflācija ar visām no tā izrietošajām sekām. 

Patiešām, situācija globāli ir sākusi stabilizēties, turklāt uzņēmēji ir spējuši pandēmijas radītajai situācijai pielāgoties. Vienas nozares zaudējumi un nedienas likumsakarīgi kļuvušas par iespējām citām nozarēm. Piemēram, runājot par izejmateriāliem – Suecas kanālā iesprūdušās metāla un kokmateriālu kravas no Āzijas sagādāja pamatīgas galvassāpes būvniecības nozarei un citām līdzīgām nozarēm, taču vienlaikus tas palīdzēja mūsu vietējiem ražotājiem palielināt eksportu, kas kokapstrādē bija par 34,7%, savukārt metāla ražotājiem pat par aptuveni 53% lielāks.

Lielāka pieprasījuma apstākļos Eiropas ražotāji varēja ne tikai paaugstināt cenu, bet arī paplašināt valstu – eksporta tirgu – skaitu, piegādes kļuva ātrākas, kvalitāte – labāka, cena, jā, tā kļūs augstāka. Arī atgriežoties Austrumu preču plūsmai, jārēķinās, ka tirgū ir notikusi zināma spēku pārdale. Vietējiem ražotājiem un būvniekiem pēdējā gada ķibeles bijušas skaidrs signāls, ka visas olas vienā grozā, turklāt tik tālā kā Ķīna, turēt nevajadzētu, ja vien negribas brokastu omletes pasniegšanu atlikt uz nākamā gada Ziemassvētkiem.

Kopumā sabiedrībai ir radusies sajūta, ka Covid-19 pandēmija ir aiz muguras, tāpēc dzīve var sākties no jauna. Veikali atkal sāk vērt durvis apmeklētājiem, un saskaņā ar banku pētījumiem brīvās naudas līdzekļu cilvēkiem pietiek, jo pandēmijas krīzes laikā tērēts mazāk gan taupības, gan ierobežoto iepirkšanās iespēju dēļ. Vienlaikus preču un pakalpojumu cenas pieaug, un attiecīgi arī naudas apjoms tirgū pieaug. Var droši prognozēt, ka cilvēki turpinās tērēt un ekonomika sils arvien straujāk. Jauns patēriņa cikls ir sācies. Tirgus mašinērija ir atdzīvojusies.