Par ko, tuvojoties ziemai, prāto uzņēmēji?

Par ziemas tuvošanos un skarbajiem apstākļiem, kas mūs sagaida, mēs dzirdam un pamazām cenšamies ar to aprast jau kopš šī pavasara. Ja gads iesākās ar emocionālām šausmām par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tad gada izskaņu pavadīs arī ekonomiskās šausmas, jo līdzšinējā inflācija, energoresursu pieejamība un to izmaksas, kā arī vēl daudzi citi faktori saasina ekonomisko situāciju ne tikai valstī, bet visā pasaulē.

Ekonomiskās situācijas saasināšanās

Situācijas negatīva attīstība redzama ne tikai Latvijā, bet arī globāli – inflācija eirozonā septembrī sasniedza rekordaugsto 10 % līmeni, un ziņas par augstiem inflācijas rādītājiem un ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanas prognozēm ienāk arī no citām valstīm. Vācijas valdība ekonomikai nākamgad prognozē 0,4 % kritumu, Latvijas prognozes pagaidām ir pat optimistiskākas – Latvijas Banka šim gadam prognozē 2,2 % IKP pieaugumu, nākamajam – sarukumu par 0,2 %. Septembrī Latvijā vispārējais cenu līmenis bija par 22,2 % augstāks nekā pirms gada, bet septembra laikā cenas pieaugušas par 1,6 %. Kā norāda Latvijas Bankas eksperti, pašlaik lielākais inflācijas dzinulis Latvijā ir energoresursu un pārtikas cenas, to pieaugums novērojams arī rūpniecības preču un pakalpojumu segmentā. Ekonomika bremzējas, notiek eksporta korekcijas, kā rezultātā kavējas arī rēķinu apmaksas.

Atvērto datu platformas “Okredo” augustā veiktās Latvijas un Lietuvas uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka ar maksājumu kavējumiem Latvijā saskaras 67 % uzņēmumu. Tie uzņēmumi, kas saskaras ar rēķinu nemaksāšanu vai to apmaksas kavējumiem, norāda, ka klienti kā biežākos iemeslus min tieši pašreizējās ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi. Savukārt, 33 % respondentu norādīja, ka pēdējā laikā nav saskārušies ar rēķinu nemaksāšanu vai to apmaksas kavējumiem. Situācijai saasinoties vēl vairāk, uzņēmumu skaits, kas saskarsies ar neapmaksātu rēķinu skaita pieaugumu, turpinās pieaugt. Tādēļ pamatotas bažas rada uzņēmējdarbības spēja izdzīvot šajos apstākļos.

Kas notiek uzņēmēju galvās?

Apkārt ir vispārējas nenoteiktības apstākļi, degvielas cenas kāpj un krīt, naftas un gāzes piegādes gan tiek solītas, gan atceltas, pārtikas cenas gan atspoguļo, gan dzen uz priekšu inflāciju. Skaidru prognožu nav un nevar būt, tādēļ uzņēmējdarbības vides reakcija ir visai piesardzīga: “tūlīt kaut kas būs”. Ja raugāmies uz uzņēmējiem un nebanku finansētājiem, tad šeit iezīmējas uzskatāma ekonomikas sabremzēšanās ietekme – ir uzņēmumi, kas kavē maksājumus un lūdz pagarināt apmaksas termiņus, un ir otrs klientu segments, kas atdod naudu un jaunus aizņēmumus neveic.

Taču ir arī tādi uzņēmumi, kam šis bargās ziemas priekšvakars ir kļuvis par iespēju laiku. Būtībā ir izveidojusies situācija, kad nozares viena otru kompensē. Piemēram, visā Eiropas Savienībā ir sabremzējusies jaunu projektu būvniecība un attīstība, taču ir pieaudzis pieprasījums pēc granulām, briketēm un malkas. Tādēļ vieni būvniecības uzņēmumi savus darbības apjomus samazina, kamēr citi koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumi savus darbības apjomus palielina. Izaugsme vienmēr saistīta ar attīstības finansējumu, tādēļ šie uzņēmumi vēršas pie nebanku aizdevējiem, lai ātri iegūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus uzņēmuma nepārtrauktas darbības nodrošināšanai.

Taču kopumā līdz ar globālās situācijas pasliktināšanos uzņēmēji kļūst piesardzīgāki un lēmumus pieņem ne tikai septiņreiz nomērot un vienreiz nogriežot, bet vēl nopietnāk. Prognozes tiek aktualizētas, uzņēmēji pastāvīgi seko dažādiem datiem un tendencēm no Latvijas un citām valstīm, koriģē savus biznesa un attīstības plānus. Jebkura rīcība tiek vērtēta daudz rūpīgāk nekā  iepriekš.

Lēmumos par projektu finansēšanu lielu lomu ieņem arī aizņēmumu izmaksu aprēķins un prognozes. Pašlaik pēc ilgāka zemo likmju laikmeta ir sācies bāzes procentu likmju kāpums. Eiropas Centrālā banka ir pieņēmusi vairākus lēmumus par EURIBOR likmes paaugstināšanu. Latvijas Bankas analītiķi gan norāda, ka šodienas procentu likmju līmenis joprojām ir vēsturiski salīdzinoši zems un tirgus sagaida, ka likmes turpinās kāpt, iespējams, pietuvojoties 3 % atzīmei. Taču, raugoties uz situācijas attīstību, ļoti iespējams, ka likmju kāpums sasniegs pat 5 % atzīmi. Tā kā bāzes procentu likmes tieši ietekmē kredītu cenu, uzņēmēji uzmanīgi rēķinās ar šo finansēšanas aspektu.

Ziemas tuvošanās ir neatliekama, un tās gaidīšanu vēl nervozāku padara fakts, ka mēs visi apzināmies tās līdzi nesto finansiālo un emocionālo smagumu. Gan uzņēmējiem, gan arī mājsaimniecībām šis būs drūms periods. Tomēr katra ziema reiz beidzas, un mēs visi ļoti gaidām gan pozitīvas ģeopolitiskas ziņas, gan vēl nesāktās apkures sezonas beigas, gan jaunus enerģētikas projektus, kas nesīs līdzi arī ekonomikas un inflācijas stabilizāciju, uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanos un vismaz nelielas izaugsmes iezīmes.